Kameras definīcija

Kamera ir ierīce, kas izmanto optiskos principus, lai uztvertu gaismu, pārvērstu to attēlā un ierakstītu datu nesējā. Pamatprocess ir šāds: objektīvs darbojas kā palielināmais stikls, fokusējot apkārtējo gaismu uz "audekla"-CCD vai CMOS sensoru. Gaisma ieplūst caur atveri (atvērtām durvīm). Diafragmas lielums nosaka, cik daudz gaismas var iekļūt vienlaikus (ISO jutība). Aizvara ātrums (ātrums, ar kādu durvis atveras un aizveras) nosaka, cik ātri gaisma var iekļūt. Kad durvis ir atvērtas, tajā ieplūst gaisma. Pielāgojot trīs ekspozīcijas elementus (diafragmas atvērumu, aizvara ātrumu un ISO jutību), sensors saņem atbilstošu gaismas intensitāti, kas pēc tam tiek pārveidots elektroniskā signālā. Pēc tam attēlu procesors apstrādā signālu, lai izveidotu galīgo digitālo attēlu.